Kļavu lapu darināšanas darbnīca "Satiec savu meistaru" ietvaros

Описание: 4. septembrī pasākuma “Satiec savu meistaru 2020” ietvaros Naujenes Novadpētniecības muzejā norisinājās kļavu lapu darināšanas darbnīca, ko vadīja Tautas Lietišķās mākslas studijas “Pūpoli” vadītāja, Latvijas Amatniecības kameras pinēju amata meistare Maija Kivleniece.
Patīkama lapu čaukstoņa, rudenīgas smaržas un jaukas sarunas – šādā radošā atmosfērā ikviens varēja iemācīties no dabas materiāliem pagatavot sev neparastu galvassegu, ko var izmantot iešanai pirtī.
Gatavojoties darbnīcai, Maija Kivleniece saplūkusi palielu maisu ar kļavu lapām. Vienas cepures izgatavošanai to vajagot daudz – apmēram 200 lapas, kā arī lielu pacietību. Vēl šajā procesā būs nepieciešams īlens vai koka irbulītis un šķēres, pārējais ir tikai meistarības jautājums.
Maija pamāca, ka cepurei jāizvēlas lielas kļavu lapas ar visiem kātiņiem, kuriem nogriež pašus galus, lai var iedurt lapā. Cepures pīšanu viņa sāk ar četrām krusteniski saliktām lapām. Tās sasprauž kopā ar piekto lapu, ar kuru sākas pīšana. Katra lapa tiek pārlocīta un piesprausta ar nākamo lapu. Lapu dzīslojums paliek iekšpusē, bet caurdurtie kātiņi no iekšpuses tiek sasieti kopā pa pāriem. Jāraugās nesalauz lapu kātus, lai darbs nebūtu jāizjauc un jāsāk no gala. Gatavā cepure pirms lietošanas ir nedaudz jāizžāvē.
Kļavu lapas var vākt visu vasaru. Līdz Jāņiem tās esot maigākas un plānākas, taču arī no tādām var izgatavot dāvanā cepuri kādam Jāņa bērnam. Savs šarms piemīt arī rudens iekrāsotām lapām, no kurām var tikt pie dzeltenas vai sarkanas cepures. No kļavu lapām var veidot arī citus dekorus, piemēram, ziedus, ko ielikt vāzē vai izmantot cepures rotāšanai. Otrādi apgāztu platmali var izmantot arī kā dekoratīvu vāzi – ielikt tajā stikla trauku ar ūdeni un iemērkt puķes.
Ik pa laikam Maija piedalās radošās nodarbībās, palīdzot apgūt cepuru darināšanas māku citiem. Interese esot. Jo īpaši lielu sajūsmu kļavu lapu cepures raisījušas Sanktpēterburgā, kurp Maija bija devusies pasākuma “Latgales dienas” ietvaros. Cilvēki nāca klāt un jautāja, kas tas ir un kā tādu izgatavot. Arī pati šādu cepuru izgatavošanu savulaik noskatījusi kādā pasākumā, piedaloties pirms gadiem 15 šādā meistarklasē Brīvdabas muzejā. No pirmā acu uzmetiena šķitis, ka viss ir ļoti vienkārši. Mājās saplūkusi lapas, taču ar to arī viss – nekas nesanāca. Pēc laika Daugavpils novada dienās vērojusi darbojamies citu amatnieci, kura darinājusi kļavu lapu cepures, turpat uz vietas arī pati uzmeistarojusi mazu cepurīti, lai saprastu, kas un kā jādara. Tajā pat vakarā devusies pēc lapām un līdz nakts melnumam dabū