Muižnieciņš (animētais video)

Описание: Es maziņ(i)s muižnieciņ(i)s,
Trairairā radiridi radiridi rairairā radi ridi ram!
Man deviņi darb’nieciņi:
Trairairā radiridi radiridi rairairā radi ridi ram!
Trīs cūciņas – arājiņas,
Trairairā radiridi radiridi rairairā radi ridi ram!
Trīs vistiņas – ecētājas.
Trairairā radiridi radiridi rairairā radi ridi ram!
Vilciņš – aitu ganītāj(i)s,
Trairairā radiridi radiridi rairairā radi ridi ram!
Lācīt’s – rijas kūlējiņ(i)s,
Trairairā radiridi radiridi rairairā radi ridi ram!
Zaķīt’s – salmu nesējiņ(i)s.
Trairairā radiridi radiridi rairairā radi ridi ram!

* *

Es maziņ(i)s muižnieciņ(i)s – ‘muižnieks’ – zemes īpašnieks, kam pieder muiža (ēkas un zeme).

Trairairā radiridi radiridi rairairā radi ridi ram! – labskanīgs piedziedājums bez īpašas nozīmes; šeit, iespējams, izmantots bērnu dziesmas tematikas uzsvēršanai, rotaļīguma un viegluma radīšanai.

Trīs cūciņas – arājiņas; Trīs vistiņas – ecētājas – ‘trīs’ ir latviešu folklorā bieži izmantots, sakrāls skaitlis, kas apzīmē dinamisko pabeigtību ar sākumu, vidu un beigām.

Man deviņi darb’nieciņi – ‘trīs’, ‘seši’ un ‘deviņi’ ir latviešu folklorā bieži minēti skaitļi ar maģisku nozīmi un lielu spēku; skaitlim deviņi kā trīs reizes trīs ir sakrāli nozīmīgāks, kā arī tas bieži minēts kā pamats laika skaitīšanai un šajā dziesmā, iespējams, izmantots ar atsauci uz noteiktā laika posmā regulāri un atkārtoti veicamiem darbiem lauku sētā – darbu un laika kopējo ritumu.

Trīs cūciņas – arājiņas – ‘art zemi’ – apvērst, drupināt, sajaukt zemes virskārtu; ‘arājs’ – tas, kurš ar; cūkas “pienākums” šajā dziesmā ir zemes aršana, ko nepieciešams darīt, lai tajā varētu audzēt labību vai citus kultūraugus. Cūka barības sagādāšanai ar savu purnu (šņukuru) izrakņā un apvērš zemes virskārtu, tāpēc dziesmā aršanas darbam izvēlētas tieši cūkas.

Trīs vistiņas – ecētājas – ‘ecēt’ – apstrādāt augsni, lai to irdinātu, iznīcinātu nezāles un iestrādātu zemē sēklas, ‘ecētājs’ – tas, kurš ecē. Vista barības sagādāšanai ar kāju nagiem kašņā un irdina zemes virskārtu, meklējot sēklas un graudus, tāpēc dziesmā ecēšanas darbam izvēlētas tieši vistas.

Zaķīt’s – salmu nesējiņ(i)s – zaķim dziesmas tekstā atvēlēts vieglāks darbs, jo tas nav nekāds stiprinieks, bet pats parasti folklorā attēlots kā bailīgs un nereti vientiesīgs tēls.

Vilciņš – aitu ganītāj(i)s – ‘ganīt’ – uzraudzīt mājlopus ganībās, lai tie barojas noteiktā vietā, nenodarot postījumus sējumiem un dārzam. Vilks latviešu folklorā bieži attēlots kā zemnieka ienaidnieks, jo nereti nolaupa kādu no ganāmpulka aitām, pat ja kāds tās gana. Šajā dziesmā vilks nodēvēts par aitu ganu, uzsverot dziesmas pārnesto nozīmi un nenopietno raksturu, kā arī tēla – muižnieciņa – “lielo bagātību”, kas sastāv no “palīgiem un darbiniekiem” – meža dzīvniekiem.

Lācīt’s – rijas kūlējiņ(i)s – ‘kult riju’ – kult labību, kas iesērta (ienesta, izvietota) rijā (saimniecības celtne labības žāvēšanai un apstrādei). Labības kulšana (graudu atdalīšana no salmiem, sitot ar spriguli (īpašu darbarīku šim nolūkam) bija smags darbs, tāpēc tas dziesmā uzticēts dzīvniekam, kas latviešu folklorā tiek uzskatīts par stiprāko, – lācim.

Cūkas, vistas, vilks, lācis, zaķis – dziesmā minēti latviešu folklorā bieži sastopami dzīvnieku tēli, kas personificēti un spēj darboties kā cilvēki, un tiem parasti piemīt konkrētas rakstura un izskata īpašības. Šajā dziesmā dzīvnieki veic dažādus agrāk lauku sētas ikdienā veicamus darbus.

Darb’nieciņi, zaķīt’s – parastās formas ‘darbinieciņi’, ‘zaķītis’, kas šeit saīsinātas, lai ievērotu latviešu tautasdziesmu pantmēru (ritmu).

Maziņ(i)s, muižnieciņ(i)s, ganītāj(i)s u.c. – parastās formas ‘maziņš, ‘muižnieciņš’, ‘ganītājs’, kas šeit papildinātas ar patskani ‘i’ nepieciešamā zilbju skaita nodrošināšanai, lai ievērotu latviešu tautasdziesmu pantmēru (ritmu).

Cūkas – cūciņas, vilks – vilciņš – izmantoti deminutīvi jeb pamazināmās formas, kas ļoti raksturīgas latviešu tautasdziesmām.

* *

Projekta Lasi, dziedi, mācies! mērķis ir nodrošināt kvalitatīva izpildījuma latviešu tautasdziesmu karaoke versiju, ko patīkami klausīties, dziedāt līdzi un apgūt, lai bagātinātu savu tautasdziesmu pūru, vienlaikus mācoties lasīt un runāt latviski.

Projektu īstenojusi biedrība “Raita valoda” ar Latviešu fonda atbalstu sadarbībā ar Amerikas Latviešu apvienību, folkloras kopu “Tarkšķi”, KMC “Lauska”, TJN “Annas 2” un biedrību DEBESSmANNA. Mākslinieks, režisors un animators – Artūrs Vobļikovs, kadrējums – Ilze Ruska.
©Raita valoda