Jēkabpils 2.vidusskolas direktors: esošā sistēma nodrošina skolēnu zināšanas trīs valodās

Описание: Jēkabpils 2.vidusskolā šajā mācību gadā ir 466 skolēni pamatskolas klasēs un 90 vidusskolēni. Ņemot vērā pašreizējos mazākumtautību izglītības programmu standartus, lielākā daļa mācību priekšmetu notiek latviešu valodā, bet ir arī priekšmeti, kurus māca krieviski, turklāt pašlaik gadījumos, ja skolēnam kaut kas nav saprotams, pedagogs drīkst paskaidrot krieviski.

Jēkabpils 2.vidusskolas direktors Aleksandrs Deinis skaidro: “Mēs varam mainīt priekšmetus, kurus mācīt krieviski. Ir individuāla pieeja. Man ir divas programmas – vispārizglītojošā un matemātikas un dabaszinību programma. Vienā mēs mācām matemātiku, fiziku un bioloģiju latviešu valodā. Vispārizglītojošajā programmā es zinu, ka tur bērni nav tik apdāvināti, tādēļ šajā programmā fizika notiek krievu valodā, citi priekšmeti – latviešu valodā. Es varu pielāgot visu tā, lai tiktu sasniegts pats galvenais – izglītības kvalitāte. Galvenais ir iemācīt. Ja es iemācīšu, neviens neprasīs, kādā valodā tu mācījies – krievu, latviešu, angļu vai ķīniešu.”

Skolas direktors uzsver, ka iespēja mācību procesā izmantot trīs valodas – latviešu, krievu un angļu – mūsdienās ir ļoti noderīga, turklāt tas netraucē audzēkņiem gūt labus rezultātus eksāmenos, kas ir tieši tādi paši kā latviešu skolās. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri pāriet uz mācībām tikai valsts valodā Aleksandrs Deinis vērtē negatīvi.

“Eksāmenu rezultāti – mūsu skolā matemātikā apguves koeficients ir 44 procenti, bet valstī – 34 procenti. Latviešu valodā – skolā 46 procenti, valstī – 50 procenti. Fizikā – skolā 50,5 procenti, valstī – 49,2 procenti. Tas nozīmē, ka sistēma strādā, kāda tā ir,” uzsver Aleksandrs Deinis. “Ja rezultāti būtu zemāki, es pats meklētu, kādi ir varianti. Kad satiku savus absolventus, es ne no viena nedzirdēju, ka viņiem būtu grūtības ar latviešu valodu. Darba tirgū viņi ir ļoti pieprasīti, jo viņi zina trīs valodas.”

Skolēni stāsta, ka viņiem nav problēmu ar latviešu valodu, jo jau tagad skolā lielākā daļa mācību notiek latviski, bet ir tēmas, par kurām vieglāk runāt dzimtajā valodā. “Mēs visus terminus un likumus rakstām latviešu valodā, bet runāt krieviski dažreiz ir ērtāk gan skolotājiem, gan mums. Kontroldarbi ir latviešu valodā,” skaidro 7.klases skolniece Sofija. Viņas klasesbiedrene Ksenija piebilst: “Ja viss būtu jāmācās tikai latviski, būtu ļoti grūti, jo daudzi bērni šeit ir krievi. Būtu grūti mācīties.”
Savukārt 12.klases skolnieks Andrejs šādu ieceri vērtē pozitīvi: “Mēs latviski mācāmies gandrīz visus priekšmetus, tikai ne angļu valodu un krievu valodu. Piemēram, ķīmijā mēs rakstām latviešu valodā, krievu valodā tikai apspriežam dažus jautājumus. Ja viss būtu jāapgūst tikai latviski, būtu grūti, bet man tas ir vajadzīgs, jo tad, ja es iešu tālāk mācīties uz kādu augstskolu, tur viss notiks latviešu valodā.”

Atgādinām, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis rosina 2020./2021.mācību gadā pāriet uz sistēmu, ka visi vispārizglītojošie mācību priekšmeti, izņemot mazākumtautību valodu un literatūru, kā arī ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus, tiek mācīti tikai valsts valodā. Pārejai uz vidējo izglītību tikai valsts valodā atbalstu publiskā vēstulē pauduši 29 kultūras un izglītības jomas pārstāvji, kuri uzsver, ka arī mazākumtautību skolās nepieciešams ieviest vienu mācību valodu – latviešu valodu.

Sandra Paegļkalne